zibsnīt
zibsnīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
zibsnījums lietvārds; vīriešu dzimte
zibsnīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Zibeņot (par zibeni).
PiemēriZibsnī balti zibeņi.
- Zibsnī balti zibeņi.
2.Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
PiemēriDebesīs zibsnī zvaigznes.
- Debesīs zibsnī zvaigznes.
- Zibsnī fotoaparātu zibspuldzes.
2.1.Izcelties apkārtnē ar savu spožo, nevienmērīgo spīdumu.
PiemēriAceņu stikli zibsnī.
- Aceņu stikli zibsnī.
- Saulē zibsnī ledus.
2.2.pārnestā nozīmē Spilgti izpausties (acīs, skatienā) – par jūtām, emocijām.
PiemēriAcīs zibsnī satraukums.
- Acīs zibsnī satraukums.
- Skatienā zibsnī prieks.