zibšņot
zibšņot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
zibšņojums vīriešu dzimte, lietvārds
zibšņoties atgriezenisks, darbības vārds
1.Zibeņot (par zibeni).
PiemēriZibens zibšņo.
2.Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
PiemēriGaisma zibšņo.