zibšņot
zibšņot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
zibšņojums lietvārds; vīriešu dzimte
zibšņoties darbības vārds; atgriezenisks
1.Zibeņot (par zibeni).
PiemēriZibens zibšņo.
- Zibens zibšņo.
- Ārā grandēja pērkons un zibšņoja.
2.Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
PiemēriGaisma zibšņo.
- Gaisma zibšņo.
- Zibšņo fotoaparātu zibspuldzes.
- Saule met zibšņotus starus.
- Ātrās palīdzības automašīna traucās, bākugunīm zibšņojot.