zibsnis
zibsnis -šņa, dsk. ģen. -šņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zibens uzplaiksnījums.
PiemēriNebija ne pērkona grāviena, ne zibens zibšņa.
- Nebija ne pērkona grāviena, ne zibens zibšņa.
2.Spožas, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktas gaismas uzplaiksnījums.
PiemēriSpilgts gaismas zibsnis.
- Spilgts gaismas zibsnis.
- Saulstara zibsnis.
- Dārgakmens iemirdzējās daudzkrāsainos zibšņos.
3.Mirklis, arī moments.
PiemēriAtmiņu zibsnis.
- Atmiņu zibsnis.
- Mūsu mūžs ir tikai niecīgs zibsnis laika tecējumā.
- Tā bija viena epizode, zibsnis, kad sapratu, ka mīlu viņu.
Stabili vārdu savienojumiAcis met zibšņus. Mest (acu) zibšņus.
- Acis met zibšņus idioma — saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
- Mest (acu) zibšņus idioma — skatīties, skatienā paužot dusmas, naidu, izaicinājumu.