zibēt
zibēt 3. pers. zib, pag. zibēja intransitīvs, darbības vārds
1.Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
PiemēriZib fotoaparātu zibspuldzes.
1.1.Zibeņot (par zibeni).
PiemēriDebesīs zib balti zibeņi.
1.2.Notikt, noritēt ātri, nomainot vienam otru, citam citu.
PiemēriUz skatuves zibēja krāsas un gaismas.
1.3.Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
PiemēriEsot atvaļinājumā, dienas burtiski zib.
1.4.pārnestā nozīmē; arī konstrukcijā: vārdu savienojums "zibēt zib" Spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocijas (par acīm, skatienu).
PiemēriBērna acis zibēt zib, ieraugot lielo saini.
1.5.pārnestā nozīmē Spilgti izpausties (acīs, skatienā) – par jūtām, emocijām.
PiemēriViņas skatienā zib dusmas un aizkaitinājums.
2.arī konstrukcijā: vārdu savienojums "zibēt zib" Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
PiemēriPriecīgā mūzika liek pēdām zibēt dejā.
Stabili vārdu savienojumiPapēži zib.
2.1.Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
PiemēriAiz logiem zib ziedoši dārzi.
2.2.Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
PiemēriFestivāla programmā zib slaveni vārdi.