mest
mest metu [mȩtu], met, met [mȩt], pag. metu darbības vārds; transitīvs
1.Ar atvēzienu virzīt (ko), panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; sviest.
PiemēriMest šķēpu, disku.
- Mest šķēpu, disku.
- Mest bumbu, akmeni.
- Mest līgavas pušķi pār plecu.
Stabili vārdu savienojumiMest bumbas. Metamais kauliņš.
- Mest bumbas — bombardēt.
- Metamais kauliņš — neliels kubveida klucītis ar iezīmētiem punktiem no viens līdz seši.
1.1.Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
PiemēriMest bumbu grozā.
- Mest bumbu grozā.
- Mest ripu vārtos.
2.Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt (kur iekšā, kur).
PiemēriMest kartupeļus grozā.
- Mest kartupeļus grozā.
- Mest vēstuli pastkastē.
- Mest zemē papīrus.
- Mest žagarus ugunskurā.
Stabili vārdu savienojumiMest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.).
- Mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) — metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
2.1.Strauji virzīt (mutē), lai apēstu, izdzertu.
PiemēriMest mutē maizes drupačas.
- Mest mutē maizes drupačas.
2.2.Strauji virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai; makšķerēšanai.
PiemēriMest makšķeri, tīklu.
- Mest makšķeri, tīklu.
2.3.Ar strauju kustību novietot vai panākt, ka (kāds) novietojas (kur, piem., cīņas sportā).
PiemēriMest pretinieku.
- Mest pretinieku.
2.4.sarunvaloda Likt nonākt (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos).
PiemēriMest cietumā.
- Mest cietumā.
3.kopā ar: "laukā" vai "ārā", vai "prom", vai "nost" Strauji virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka (kas) strauji virzās prom (ārā, nost).
PiemēriMest nost segu.
- Mest nost segu.
Stabili vārdu savienojumiMest laukā (kādu).
- Mest laukā (kādu) — panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
3.1.kopā ar: "nost" Strauji noģērbt, novilkt.
PiemēriMest nost drēbes, apavus.
- Mest nost drēbes, apavus.
3.2.kopā ar: "prom" vai "laukā", vai "ārā" Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt.
PiemēriMest ārā vecos krāmus.
- Mest ārā vecos krāmus.
- Žēl mest laukā vēl labu mantu.
4.formā: trešā persona Būt tādam, no kā atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
PiemēriSuns met spalvu.
- Suns met spalvu.
- Aļņu, briežu buļļi met ragus.
- Čūska met ādu.
- Rudenī koki met lapas.
Stabili vārdu savienojumiMest ikrus.
- Mest ikrus — nērst ikrus.
5.sarunvaloda, intransitīvs Dzert alkoholiskus dzērienus; daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
PiemēriMest visu vakaru.
- Mest visu vakaru.
- Jaunībā viņš esot krietni metis.
5.1.Dzerot vienā paņēmienā, tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu).
PiemēriMest vienu glāzi pēc otras.
- transitīvs Mest vienu glāzi pēc otras.
- Metam un braucam!
6.Būt tādam vai būt par cēloni tam, ka (kas) virzās augšup vai uz visām pusēm.
PiemēriUgunskurs met dzirksteles.
- Ugunskurs met dzirksteles.
Stabili vārdu savienojumiMest burbuļus. Mest šļakatas. Mest zibeņus.
- Mest burbuļus — veidot burbuļus; burbuļot.
- Mest šļakatas — šļakstīties.
- Mest zibeņus — zibeņot.
6.1.Izplatīt (gaismu) noteiktā virzienā; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta.
PiemēriLampa met vāru gaismu.
- Lampa met vāru gaismu.
- pārnestā nozīmē Pāri upei mēness meta Tiltu zelta stariem..
6.2.konstrukcijā: vārdu savienojums "mest ēnu" Radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
PiemēriMāja meta garu ēnu.
- Māja meta garu ēnu.
7.konstrukcijā: vārdu savienojums "mest līkumu" vai konstrukcijā: vārdu savienojums "mest loku", vai kopā ar: vārdu savienojums "mest līkločus", vai konstrukcijā: vārdu savienojums "mest cilpu" Virzīties (kur, parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
PiemēriMest līkumu caur parku.
- Mest līkumu caur parku.
- Putni met slaidus lokus virs galvas.
- Zaķis skrienot met cilpas.
- pārnestā nozīmē Dzīve met dīvainus līkločus.
Stabili vārdu savienojumiMest cilpas.
- Mest cilpas — 1. Ejot, braucot, veidot lokus, līkumus.2. Skriet loku lokiem (piem., par zaķi).
7.1.Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piem., par upi, ceļu).
PiemēriUpe meta līkumu.
- Upe meta līkumu.
- Ceļš met līkumu līkumus.
8.Ar strauju kustību virzīt (uz augšu vai sāniem ķermeņa daļu).
PiemēriMest galvu atpakaļ.
- Mest galvu atpakaļ.
Stabili vārdu savienojumiMest kūkumu.
- Mest kūkumu — izliekt muguru.
8.1.intransitīvs Māt, dot zīmi, mājienu.
PiemēriMest ar roku.
- Mest ar roku.
- Zīmīgi mest ar acīm.
8.2.konstrukcijā: vārdu savienojums "mest acis" vai vārdu savienojums "mest skatienu" Skatīties (kur, uz ko), parasti vairākkārt.
PiemēriMest aci(s) teksta lapiņā, nošu lapā.
- Mest aci(s) teksta lapiņā, nošu lapā.
- Mest skatienus uz meiteni.
9.Teikt, runāt, arī rakstīt (ko), parasti nelaipnā, asā tonī.
PiemēriMest niknus vārdus.
- Mest niknus vārdus.
- Mest pretī jautājumu.
9.1.Paust, darīt zināmu (ko).
PiemēriMest izaicinājumu konkurentiem.
- Mest izaicinājumu konkurentiem.
10.Pēc kārtas dot (ko); arī ziedot.
PiemēriMest naudu kopīgai dāvanai.
- Mest naudu kopīgai dāvanai.
- Mest santīmus ielu muzikantam.
Stabili vārdu savienojumiMest kolekti. Mest pagastu.
- Mest kolekti — dot (naudu) kolektei.
- Mest pagastu joma: etnogrāfija — dot dāvanas, naudu (piem., jaunajam pārim kāzās).
11.Ar noteiktām kustībām veidot, radīt (ko).
PiemēriMest krustu.
- Mest krustu.
Stabili vārdu savienojumi(Pār)mest krustu. Mest garu.
- (Pār)mest krustu — ar žestu veidot šādu zīmi.
- Mest garu — liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- Mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) — metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
12.Veidot (cilpas); darināt (ko), veidojot cilpas.
PiemēriMest zeķei valdziņus.
- Mest zeķei valdziņus.
- Jaunu tīklu jāsāk mest (pīt) tad, kad ļaudis nāk no baznīcas..
12.1.Veidot (metus) aužamos stāvos; aust.
Piemēri"Būs jāsāk segas mest," māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. "Kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana."
- "Būs jāsāk segas mest," māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. "Kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana."
12.2.Veidot, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.).
PiemēriTēvu tēvi laipas meta, Bērnu bērni laipotāji..
- Tēvu tēvi laipas meta, Bērnu bērni laipotāji..
Stabili vārdu savienojumi(Sa)mest kauliņus kopā. Acis met zibeņus. Acis met zibšņus. Kauliņi ir mesti. Kā lingas mests.
- (Sa)mest kauliņus kopā idioma — sarunvaloda sākt kopdzīvi.
- Acis met zibeņus idioma — saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
- Acis met zibšņus idioma — saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
- Kauliņi ir mesti idioma — saka, ja kas ir izlemts, negrozāms, neapturams.
- Kā lingas mests idioma — pēkšņi, strauji, ļoti ātri.
- Mest (acu) zibeņus idioma — skatīties, skatienā paužot dusmas, naidu, izaicinājumu.
- Mest (acu) zibšņus idioma — skatīties, skatienā paužot dusmas, naidu, izaicinājumu.
- Mest aci (uz kādu) idioma — izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
- Mest acis (uz kādu) idioma — izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
- Mest acīs (kādam) (ko) idioma — atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- Mest akmeni uz kādu idioma — morāli tiesāt, nosodīt.
- Mest ārā (kādu) sarunvaloda — Panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
- Mest cilpu ap kaklu idioma — izdarīt pašnāvību, pakārties.
- Mest cilpu kaklā idioma — izdarīt pašnāvību, pakārties.
- Mest cimdu idioma — izaicināt.
- Mest ēnu idioma — kaitēt reputācijai; kompromitēt.
- Mest kaktā idioma — pārtraukt, beigt nodarboties (ar ko).
- Mest kūleni — 1. Pārmesties pār galvu (piem., no tupus stāvokļa, arī lēcienā).2. Krist, gāzties, velties ar galvu uz leju.
- Mest līkumu idioma — censties izvairīties no kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
- Mest mieru idioma — pārtraukt (kādu darbību).
- Mest naudu zemē idioma — nelietderīgi izdot, izšķērdēt.
- Mest no galvas laukā idioma — aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
- Mest ņurku — lēkt ūdenī.
- Mest pa lampu idioma — vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa dzert alkoholiskus dzērienus.
- Mest pakaļ idioma — sarunvaloda piedāvāt pirkšanai ko tādu, kā ir daudz.
- Mest pār bortu idioma — sarunvaloda sviest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- Mest pār kārti idioma — sarunvaloda sviest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- Mest pār vienu kārti idioma — vērtēt vienādi.
- Mest pie malas idioma — 1. Pārtraukt, beigt (darbību).2. Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
- Mest pirmo akmeni idioma — būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
- Mest plinti krūmos idioma — sarunvaloda atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
- Mest sejā (kādam) (ko) idioma — atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- Mest sprunguļus ceļā idioma — jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- Mest sprunguļus kājās idioma — jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- Mest sprunguļus riteņos idioma — jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- Mest sprunguļus starp kājām idioma — jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- Mest sprunguļus zem kājām idioma — jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- Mest tiltu idioma — rast saikni, veidot sakarus (starp ko).
- Mest tīklu — aust tīklu.
- Mest vienā katlā idioma — nevajadzīgi sajaukt.
- Mest zemē — 1. Strauji virzīt (ko) lejup, panākt, ka (kas) krīt lejup.2. Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
- Nav zemē metams idioma — saka par ko samērā labu, derīgu.
- Sirds (ap)met kūleni idioma — saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.