Paplašinātā meklēšana
Meklējam mest.
Atrasts vārdos (38):
- mest:1
- mestrs:1
- apmest:1
- atmest:1
- iemest:1
- izmest:1
- nomest:1
- pamest:1
- samest:1
- uzmest:1
- mesties:1
- aizmest:1
- pārmest:1
- piemest:1
- pamests:1
- laimests:1
- slīmests:1
- apmesties:1
- atmesties:1
- iemesties:1
- izmesties:1
- nemesties:1
- nomesties:1
- pamestība:1
- samesties:1
- semestris:1
- uzmesties:1
- aizmesties:1
- domesticēt:1
- lielmestrs:1
- pārmesties:1
- piemesties:1
- puspamests:1
- trimestris:1
- virsmestrs:1
- zemestauki:1
- zemestiesa:1
- zemestrīce:1
Atrasts vārdu savienojumos (53):
- (pār)mest krustu
- (sa)mest kauliņus kopā
- kā lingas mests
- mest (acu) zibeņus
- mest (acu) zibšņus
- mest aci (uz kādu)
- mest acīs (kādam) (ko)
- mest acis (uz kādu)
- mest akmeni uz kādu
- mest ārā (kādu)
- mest bumbas
- mest burbuļus
- mest cilpas
- mest cilpu ap kaklu
- mest cilpu kaklā
- mest cimdu
- mest ēnu
- mest garu
- mest ikrus
- mest kaktā
- mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.)
- mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.)
- mest kauliņus kopā
- mest kolekti
- mest kūkumu
- mest kūleni
- mest laukā (kādu)
- mest līkumu
- mest mieru
- mest naudu zemē
- mest no galvas laukā
- mest ņurku
- mest pa lampu
- mest pagastu
- mest pakaļ
- mest pār bortu
- mest pār kārti
- mest pār vienu kārti
- mest pie malas
- mest pirmo akmeni
- mest plinti krūmos
- mest sejā (kādam) (ko)
- mest šļakatas
- mest sprunguļus ceļā
- mest sprunguļus kājās
- mest sprunguļus riteņos
- mest sprunguļus starp kājām
- mest sprunguļus zem kājām
- mest tīklu
- mest tiltu
- mest vienā katlā
- mest zemē
- mest zibeņus
Atrasts skaidrojumos (197):
- atstāt Aizejot pamest; pamest vientulībā, arī bez apgādības.
- pacelt cepuri aiziet, atstāt, pamest (ko).
- aizlidināt Aizmest, aizsviest.
- aizsviest Aizmest, nomest (kā nederīgu, neizmantojamu).
- aizlaist Aizmest; aizvirzīt.
- apsviest Apmest (ar ko).
- kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
- apmest salto apmest kūleni vai vairākus kūleņus gaisā lēciena laikā.
- nogruntēties Apmesties (kur uz kādu laiku); iekārtoties (kur uz pastāvīgu dzīvi).
- piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (kādās telpās).
- ieperināties Apmesties uz dzīvi, iekārtoties.
- palikt Apmesties, dzīvot (kur, pie kāda).
- iemesties Apmesties, iesākt dzīvot; ieviesties.
- noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku (kur).
- izmest enkuru apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
- apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
- nomesties Apmesties; palikt (kur) pastāvīgi vai uz kādu laiku.
- sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
- iesviest Ar sviedienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); sviežot trāpīt (kur); iemest.
- izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest.
- izsviest Ar sviedienu novietot; izmest.
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
- pārsviest Ar sviedienu, sviežot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest.
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
- izsviest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); rupji likt atstāt (piem., kādu telpu); izmest.
- brukt Asi pārmest, kritizēt.
- nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
- mest acīs (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- mest sejā (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
- atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kas bērnībā ticis atrasts un kam vecāki nav zināmi.
- izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties.
- pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) – piem., par mestiem priekšmetiem.
- uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par mestiem priekšmetiem.
- lidot Ātri virzīties – piem., par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- atspīdēt Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu (kur).
- atspulgot Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu.
- aiziet Atstāt, pamest.
- iet Atstāt, pamest.
- iziet Atstāt, pamest.
- atlidot Atvirzīties šurp, tiekot mestam, izšautam, nestam ar vēju u. tml.
- bumerangs Austrālijas aborigēnu metamais ierocis, kas pēc sviediena atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- liekvārds Bieži sastopams vārds, ko informācijas meklēšanā ir lietderīgi atmest.
- laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
- mētāties Būt, atrasties (kur) nekārtīgi novietotam, nevērīgi nomestam, izsvaidītam.
- dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piem., plūdi, viesuļvētras, zemestrīces).
- puspamests Daļēji pamests novārtā, atstāts bez uzraudzības.
- puspamests Daļēji pamests.
- metējs Darītājs --> mest; sportists, kas specializējies kādā mešanas disciplīnā.
- liecība Dokuments, kas atspoguļo skolēna sekmes noteiktā mācību posmā (ceturksnī, semestrī, gadā).
- ielaist Dot iespēju (kādam) ievirzīties (kur iekšā); atļaut uzturēties, apmesties (kur).
- pacelt buras doties projām, pamest (ko).
- pacelt enkuru doties projām, pamest (ko).
- sesija Eksāmenu un ieskaišu laiks (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs) pēc katra semestra.
- salto Gaisā lēciena laikā apmests kūlenis.
- aizgrūst Grūžot (lodi), aizmest.
- likties Gulties; krist, mesties (piem., kur iekšā).
- seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
- seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pēta zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
- imigrēt Ieceļot no ārzemēm, lai apmestos kādā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
- iekārtoties Iekārtot sev (dzīves vai darba vietu); apmesties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
- novietoties Iekārtoties, apmesties.
- ielidināt Iemest (parasti ar slaidu metienu).
- samest Iemest, iebērt (traukā), pievienot (ēdienam), parasti (ko) vairumā.
- ielaist Iemest; iešaut.
- ielingot Iemest.
- nomitināt Ierādīt dzīvesvietu, ļaut apmesties; izmitināt.
- ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
- iemājot Iesākt dzīvot (kur); apmesties (kur).
- uzmest mezglu iesiet mezglu diega, auklas galā; aizmest mezglu.
- mājsēde Īpašs pārvietošanās ierobežojums – prasība nepamest dzīvesvietu noteiktā laikā.
- izlidināt Izmest (1).
- izskalot Izmest, izsviest krastā ar straumi, viļņiem.
- izlaist Izmest, izsviest.
- izlingot Izmest.
- pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par uguni, liesmām); pārmesties (2).
- iziet Izplūst, tikt izmestam, izvirzītam (ārā, prom); izzust.
- postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
- nometināt Izsūtot no pastāvīgās dzīves vietas, likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
- izsviest Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu); izmest.
- krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē: tiek uzmests noteikts cipars, kas rada attiecīgu situāciju.
- gubot Kraut, mest gubās (parasti, piem., labību).
- piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem).
- vinnests Laimests.
- loterija Laimestu (mantu vai naudas) izloze pēc numurētām biļetēm.
- blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi sakrauta, samesta).
- sviest ārā (kādu) likt (kādam) pamest (piem., telpu, iestādījumu, mitekli).
- sviest laukā (kādu) likt (kādam) pamest (piem., telpu, iestādījumu, mitekli).
- nometināt Likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
- landmaršals Livonijas ordeņa mestra vietnieks.
- laimes aka loterija, kurā laimestus izvelk no butaforiskas akas.
- tirāža Loterijas laimestu noteikšana izlozē.
- izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali); lozējot sadalīt, piešķirt.
- izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale.
- ņemt Ļaut (kādam) uzturēties, apmesties (kur).
- pieņemt Ļaut apmesties, dzīvot pie sevis.
- nomaukt Maucot novilkt; nomest (piem., veco ādu).
- laist pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atbrīvoties no kā lieka, nevajadzīga.
- cunami Milzu viļņi okeānā, ko rada zemestrīce.
- piņķēties Mudžināties, mesties (piem., par diegiem, auklām).
- nav kur (savu) galvu nolikt nav kur apmesties, palikt.
- sacīt Neiebilst, nepārmest u. tml.
- strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tik izmestam krastā (par kuģi).
- grēda Nekārtīgi saliktu, samestu priekšmetu kopums, kaudze.
- rīvēt degunā nekautrīgi atgādināt (kāda) vainu, kļūdu u. tml.; pārmest.
- jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes [Cavia porcellus].
- ēst matu no galvas nost nemitīgi pārmest kādam nebūtiskas lietas.
- ēst Nemitīgi pārmest, sagādāt ciešanas (kādam).
- nomētāt Nenolikt vietā; nevīžīgi, nekārtīgi nomest; izmētāt (ko).
- neteikt Nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml.
- teikt Nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml.
- izmētāt Nevērīgi, nekārtīgi nomest (vairākus priekšmetus), nenolikt vietā.
- svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi pamest (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
- apmest kūleni no tupus stāvokļa pārmesties pār galvu.
- uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
- sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, arī kur) – par putniem, kukaiņiem.
- notupties Nolaisties, uzmesties.
- nemesties Nolieguma darb. --> mesties.
- piemest Nomest (ko zemē) lielākā daudzumā.
- nolingot Nomest (ko); nogrūst lejā, zemē (ko).
- iemesties Nomesties, nosēsties – par putniem.
- magnitūda Nosacīta mērvienība, kas rāda zemestrīces laikā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību.
- katapultēt Palaist, izmest ar katapultu (piem., cilvēku no lidmašīnas).
- atstāt likteņa varā pamest (kādu) un nerūpēties (par to).
- nolidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nolido, nokrīt (lejā, zemē); nomest.
- iekārtot Panākt, ka (kādu) pieņem (darbā, skolā u. tml.); panākt, ka (kāds) var apmesties (kur).
- pieradināt Panākt, ka (savvaļas dzīvnieks) pierod pie dzīves kopā ar cilvēku; domesticēt.
- uzbraukt Pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu).
- pārlidināt Pārmest (pāri kam, pār ko).
- skaitīt pātarus (kādam) pārmest kādam, gari, apnicīgi kādu pamācīt.
- pārmest pār kanti pārmest pār malu.
- pārsviesties Pārmesties (3).
- mest kūleni Pārmesties pār galvu (piem., no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- pārmest kūleni Pārmesties pār galvu (piem., no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- izsviest Pateikt (parasti īsi, starp citu); izmest.
- uzmetums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmest (3); adījuma iesākums.
- cirsties Pēkšņi, strauji doties mesties, griezties.
- izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
- skalot Plūstot pa (kā) virsmu, aizmest (ko) no tās (par ūdens strūklu, šalti).
- seismisks Saistīts ar zemestrīcēm, tām raksturīgs.
- izsprāgst kā korķis saka par tādu, kas strauji izvirzās (no kurienes), arī par tādu, kas tiek izstumts, izmests (no kurienes).
- ēna krīt uz kādu saka, ja kādam tiek pārmests kas negatīvs.
- pieklīst Sākt dzīvot, apmesties (kur, pie kā) – parasti par klīstošiem, klaiņojošiem dzīvniekiem.
- sastiķēt Samest naudu (parasti kopējai iedzeršanai).
- urravot Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu).
- urrāt Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert kādu; urravot (2).
- sērdienīgs Skumīgs; vientulīgs; pamests.
- drāzt Spēcīgi sist, mest.
- izspļaut Spēji izvirzīt, izmest (no sevis).
- samest Sporta spēlē vairākkārt iemest (ripu hokeja vārtos, bumbu basketbola grozā u. tml.); šādā veidā gūt (punktus).
- uzspurgt Spurdzot uzlidot; spurdzot uzmesties.
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirti no citiem; (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pamestības, atstātības izjūta.
- mazgāt galvu stipri bārt, rāt (kādu); asi pārmest (kādam ko).
- iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iebērtam, iemestam (kur iekšā) – par lielāku (kā) daudzumu.
- gāzt Strauji mest, bērt (kā lielu daudzumu); strauji liet (lielu šķidruma daudzumu).
- krist pie zemes strauji nogulties, nomesties zemē.
- nogāzt Strauji nomest, izgāzt zemē (lielāku kā daudzumu).
- nokrist Strauji nomesties zemē.
- uzķert Strauji satvert, notver (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
- uztvert Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
- klupt Strauji virzīties, mesties klāt.
- sist Strauji, arī spēcīgi virzīt, mest, pārvietot u. tml. (ko, piem., priekšmetus, liesmas, ūdens strūklas).
- aizsviest Sviežot aizvirzīt; aizmest.
- sasviest Sviežot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); samest (1).
- nosviest Sviežot, ar sviedienu novirzīt (ko) lejā, zemē u. tml.; nomest.
- vientuļš Tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli).
- vientulīgs Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli); vientuļš (1).
- vientulīgs Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirības, pamestības izjūtu.
- vientuļš Tāds, kur nav rosmes, dzīvības; tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu; vientulīgs (2).
- sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
- uzurrāt Urrājot uzcelt, uzmest (kādu) vairākas reizes gaisā (uz rokām, krēsla u. tml.).
- klupt Uzbrūkot strauji tuvoties, mesties klāt.
- klupt virsū uzbrukt, arī pārmest, rāt.
- klupt krāgā uzbrukt; arī pārmest.
- uzklupt Uzbrukt; strauji mesties, klupt virsū (kādam).
- uzlingot Uzmest (ar lingu, arī ar roku).
- satupt Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
- satupties Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
- aptupties Uzmesties (par putniem).
- uzsēsties Uzmesties (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
- sēsties Uzmesties (uz kā, kur) pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
- apmētāt Vairākkārt mest (kam) virsū.
- mētāt Vairākkārt mest (pa gaisu, kur, kur iekšā); svaidīt.
- kūleņot Vairākkārt mest kūleni, kūleņus.
- mētāt Vairākkārt mest vai pārvietot (no vienas vietas uz otru).
- mētāties Vairākkārt mest, mētāt viens otram, cits citam; svaidīties.
- atsijāt Vērtējot atmest (piem., ko mazāk piemērotu); vērtējot izvēlēties (piem., ko vairāk piemērotu).
- guba Vienkopus sakrauta, samesta (siena, labības) kopa, parasti ar noapaļotu virsmu.
- iemetiens Vienreizēja paveikta darbība --> iemest (1).
- metiens Vienreizēja paveikta darbība --> mest.
- bārs Vientuļš, pamests, skumjš.
- nometne Vieta ar pagaidu mītnēm (teltīm, mājām, barakām u. tml.), kur uz laiku apmesties lielākam cilvēku kopumam.
- epicentrs Vieta uz Zemes virsmas, kas atrodas tieši virs zemestrīces centra.
- mēslaine Vieta, kur ir daudz (samestu, atstātu) atkritumu.
- vista Vistveidīgo kārtas mājputns olu un gaļas iegūšanai [Gallus domestica].
mest citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV