pamestība
pamestība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Stāvoklis, kas rodas kādā vietā, kad cilvēki to ir pametuši, atstājuši un tur neuzturas, neveic nekādas darbības.
PiemēriVecajās pilīs un muižās valda pamestība.
- Vecajās pilīs un muižās valda pamestība.
- Pa auto logu redzam pilnīgu pamestību – lauki aizauguši, un nevienas mājas.
2.Stāvoklis, kad par kādu neviens neinteresējas, nerūpējas.
PiemēriBērniem ir grūtāk tikt galā ar pamestību nekā pieaugušajiem, viņi jūtas vientuļi, atstumti, nevienam nevajadzīgi.
- Bērniem ir grūtāk tikt galā ar pamestību nekā pieaugušajiem, viņi jūtas vientuļi, atstumti, nevienam nevajadzīgi.