Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pamērcēt
pamērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Neilgu laiku mērcēt (šķidrumā, masā u. tml.).
PiemēriCepumus pamērcē pienā un no tiem izveido tortes pamatu.