izspļaut
izspļaut -spļauju, -spļauj, -spļauj, pag. -spļāvu darbības vārds; transitīvs
1.Ar spļāvienu izvirzīt ārā no mutes.
PiemēriIzspļaut siekalas, asinis.
- Izspļaut siekalas, asinis.
- Bērns zāles var netīšām izspļaut.
1.1.intransitīvs Izdarīt spļāvienu.
PiemēriIzspļaut caur zobiem.
- Izspļaut caur zobiem.
1.2.pārnestā nozīmē Spēji izvirzīt, izmest (no sevis).
PiemēriLielgabals izspļauj uguni.
- Lielgabals izspļauj uguni.
- Uguns krāsnī izspļauj dzirksteles.
2.sarunvaloda, neliterārs Pēkšņi, negaidīti.
PiemēriIzspļaut sakāmo.
- Izspļaut sakāmo.
Stabili vārdu savienojumiKā izspļauts.
- Kā izspļauts idioma — sarunvaloda saka par kādu, kas ārēji ļoti līdzīgs kādam citam.