izspraukties
izspraukties -spraucos, -spraucies, -spraucas, pag. -spraucos darbības vārds; atgriezenisks
1.Spraucoties izkļūt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriIzspraukties no mašīnas.
- Izspraukties no mašīnas.
- Izspraukties cauri ļaužu drūzmai.
- pārnestā nozīmē Cauri klusajai mūzikai un vienmuļi murdošajām balsīm izspraucās pirmais tosts.
1.1.Izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriMati izspraukušies no lakata apakšas.
- Mati izspraukušies no lakata apakšas.
- Asni izspraukušies cauri pērnajām lapām.
- Cauri dūmiem brīžiem izspraucas liesmas.
1.2.Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) – par gaismu.
PiemēriSaule izspraucas no mākoņa.
- Saule izspraucas no mākoņa.
- Cauri koku lapotnei izspraukušies saules stari.