izspļaut
izspļaut -spļauju, -spļauj, -spļauj, pag. -spļāvu transitīvs, darbības vārds
1.Ar spļāvienu izvirzīt ārā no mutes.
PiemēriIzspļaut siekalas, asinis.
1.1.intransitīvs Izdarīt spļāvienu.
PiemēriIzspļaut caur zobiem.
1.2.pārnestā nozīmē Spēji izvirzīt, izmest (no sevis).
PiemēriLielgabals izspļauj uguni.
2.sarunvaloda, neliterārs Pēkšņi, negaidīti.
PiemēriIzspļaut sakāmo.
Stabili vārdu savienojumiKā izspļauts.