izspridzināt
izspridzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Spridzinot panākt, ka izsprāgst.
PiemēriIzspridzināt granātu, lādiņu.
- Izspridzināt granātu, lādiņu.
1.1.Spridzinot iznīcināt.
PiemēriIzspridzināt ozolus.
- Izspridzināt ozolus.
1.2.Spridzinot radīt, izveidot.
PiemēriIzspridzināt bedri.
- Izspridzināt bedri.
- Izspridzināt caurumu.