Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sataisīt
sataisīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Izgatavot, pagatavot (ko) lielākā daudzumā.
PiemēriSataisīt putnubūrīšus.
  • Sataisīt putnubūrīšus.
  • Būdā bija divos stāvos sataisītas koka lāvas.
1.1.Sagatavot lietošanai (piem., ēdienu).
PiemēriSataisīt kafiju.
  • Sataisīt kafiju.
  • Sataisīt pusdienas.
  • Sataisīt salātus.
  • Malto gaļu sataisu kotletēs.
1.2.Izveidot.
PiemēriSataisīt iepirkumu sarakstu.
  • Sataisīt iepirkumu sarakstu.
  • Sataisīt ledū daudzus caurumus.
1.3.Sagatavot, ierīkot izmantošanai, sakārtot lietošanai.
PiemēriSataisīt guļvietu.
  • Sataisīt guļvietu.
  • Sataisīt vannu.
  • Sataisīt dobes sēšanai.
2.Salabot.
PiemēriSataisīt pulksteni.
  • Sataisīt pulksteni.
  • Darbi pamesti pusceļā, jāšaubās, vai šis ceļš vispār tiks sataisīts.
3.Sarīkot; izraisīt.
PiemēriSataisīt talku.
  • Sataisīt talku.
  • Sataisīt skandālu.
  • Sataisīt troksni.
  • Sataisīt jandāliņu.
3.1.Panākt, ka (kas) rodas, izraisās.
PiemēriSataisīt lielu nekārtību.
  • Sataisīt lielu nekārtību.
  • Sataisīt mēslus.
4.Panākt, ka (kam) rodas noteikta izteiksme.
PiemēriSataisīt dusmīgu seju.
  • Sataisīt dusmīgu seju.
  • Sataisu jūsmīgu grimasi.
  • Viņa sataisa vainīgas actiņas un saka: "Nu, piedod!"
Stabili vārdu savienojumiSataisīt lielas acis. Sataisīt parādus.