Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
satamborēt
satamborēt [satam̃buõrêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
satamborējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tamborējot savienot.
PiemēriSatamborēt abas džempera malas.
  • Satamborēt abas džempera malas.
  • Čības sastāv no kopā satamborētiem četrstūrīšiem.
  • Pīnītē satamborēti dzīpari.
1.1.pārnestā nozīmē Saistot vienu ar otru, izveidot.
PiemēriMeistarīgi satamborēts seriāls.
  • Meistarīgi satamborēts seriāls.
  • Asprātīgi satamborēts sižets.
2.Tamborējot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
PiemēriCik daudz galdautu, sedziņu un pārklāju pa šiem gadiem satamborēts!
  • Cik daudz galdautu, sedziņu un pārklāju pa šiem gadiem satamborēts!