sātans
sātans lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
PiemēriDievs mani atsūtījis kalpot cilvēkiem, bet sātans grib to samaitāt – ielaist manī naidu.
- Dievs mani atsūtījis kalpot cilvēkiem, bet sātans grib to samaitāt – ielaist manī naidu.
- Dieva Dēls dalījās ar mums, paņemdams sev visu grēka nastu, ko sātans bija mums uzlicis.
Stabili vārdu savienojumiSātana izdzīšana.
- Sātana izdzīšana — dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ar lūgšanu un īpašu rituālu palīdzību.
1.1.pārnestā nozīmē Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
PiemēriMans priekšniece ir īsts sātans brunčos.
- Mans priekšniece ir īsts sātans brunčos.
- Saimniecības jaunais īpašnieks ir gatavais sātans.
- Rudais zirgs izrādījās riktīgs sātans: gribēja – brauca, negribēja – nebrauca.
Stabili vārdu savienojumiKā velna apsēsts; kā nelabā apsēsts; kā sātana apsēsts.
- Kā velna apsēsts; kā nelabā apsēsts; kā sātana apsēsts sarunvaloda — 1. Kādas domas, idejas, nemiera pilnīgi pārņemts.2. Saka, ja (kāds) vienmēr cieš neveiksmes, ja bieži atgadās (kas) nevēlams, ja nevar atbrīvoties (no kā).
Cilme:No latīņu satan ‘pretinieks’.