sašūpot
sašūpot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Sākt (parasti pēkšņi) šūpot; īsu brīdi šūpot.
PiemēriSašūpot laivu.
- Sašūpot laivu.
- Uz asfalta pirms avārijas vietas bija vairākas dziļas ieplakas, kur krava tika sašūpota, mašīna ieslīdēja pretējā braukšanas pusē un apgāzās.
1.1.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nedrošs, nestabils.
PiemēriSašūpot tirgu.
- Sašūpot tirgu.
- Sašūpot valsts stabilitāti.
- Vadītāja rīcība pamatīgi sašūpojusi viņa amata krēslu.