sašķūrēt
sašķūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Šķūrējot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
PiemēriSašķūrēt sniegu pie žoga.
- Sašķūrēt sniegu pie žoga.
- Sašķūrēt atkritumus bedrē.
1.1.Šķūrējot (ko), izveidojot (kādu veidojumu).
PiemēriSašķūrēt augstus zemes kalnus.
- Sašķūrēt augstus zemes kalnus.
- Sašķūrēt sniega kupenas.