sašķobīt
sašķobīt [sašķùobît] -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
sašķobīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Padarīt šķību (ko).
PiemēriBumbvedējs, zemu lidojot, ar spārnu aizķēra krustu un sašķobīja baznīcas torni.
1.1.Savilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
PiemēriSašķobīt seju.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., domas, uzskati, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
PiemēriSašķobīt pārliecību.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka daļēji zūd (kas iepriekš sasniegts, panākts).
PiemēriSašķobīt reputāciju.