sašķobīt
sašķobīt [sašķùobît] -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
sašķobīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Padarīt šķību (ko).
PiemēriBumbvedējs, zemu lidojot, ar spārnu aizķēra krustu un sašķobīja baznīcas torni.
- Bumbvedējs, zemu lidojot, ar spārnu aizķēra krustu un sašķobīja baznīcas torni.
1.1.Savilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
PiemēriSašķobīt seju.
- Sašķobīt seju.
- Sašķobīt degunu.
- Sašķobīt muti smīnā.
- Vecaistēvs sašķobīja lūpas smieklīgā grimasē.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., domas, uzskati, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
PiemēriSašķobīt pārliecību.
- Sašķobīt pārliecību.
- Redzētais sašķobīja manus uzskatus.
- Neuzticēšanās sašķoba attiecības.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka daļēji zūd (kas iepriekš sasniegts, panākts).
PiemēriSašķobīt reputāciju.
- Sašķobīt reputāciju.
- Sašķobīt valdības stabilitāti.
- Daži zaudējumi mūsu hokejistu pozīcijas var atkal sašķobīt.