sašķiebt
sašķiebt -šķiebju, -šķieb, -šķiebj, pag. -šķiebu darbības vārds; transitīvs
sašķiebe lietvārds; sieviešu dzimte
sašķiebums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Šķiebjot pārmainīt (kā) stāvokli, parasti uz sāniem, uz leju.
PiemēriVēja sašķiebts skurstenis.
- Vēja sašķiebts skurstenis.
- Salabot sašķiebtās ārdurvis.
- Vīrs sašķiebtā kaklasaitē.
- Burti tā sašķiebti, ka grūti izlasīt uzrakstīto.
- Mednis izpleš un nolaiž spārnus, sašķiebj asti un riņķo ap vistu.
1.1.Šķiebjot traumēt (ķermeņa daļu).
PiemēriSašķiebt pēdas locītavu.
- Sašķiebt pēdas locītavu.
- Veca kundze kāpj no tramvaja, mazliet sašķiebj kāju, un ir potītes lūzums.
1.2.Saraukt (seju, tās daļu).
PiemēriSašķiebt pieri grumbās.
- Sašķiebt pieri grumbās.
- Sašķiebt muti smaidā.
- Sašķiebt seju pārpūlē.
- Meitene kaprīzi sašķiebj apakšlūpu.
- No segas apakšas bija redzama vienīgi maza, sašķiebta sejiņa.