sašķērēt
sašķērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Sagriezt (parasti ar nazi).
PiemēriSašķērēt kāpostus.
1.1.Sazāģēt.
PiemēriZaļojušo seno koku rindu vietā ieraugām sašķērētiem stumbriem piemētātu klajumu.
2.sarunvaloda Sagriezt (parasti ar šķērēm).
PiemēriPar eņģeļu matiem sauc tievās strēmelītēs sašķērētu spožu papīru.