sašķeterēt
sašķeterēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
sašķeterēties darbības vārds; atgriezenisks
Šķeterējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; šķeterējot izveidot (kā lielāku daudzumu).
PiemēriSašķeterēt dziju.
- Sašķeterēt dziju.
- No savērptas suņa vilnas, kas sašķeterēta kopā ar vilnas pavedienu, var noadīt zeķes.
- pārnestā nozīmē Tur, kur jūriņa dzīparus vērpj, tur, kur Daugava sašķeterē, bija pilsēta, atcerieties, vai tad aizmirsāt visu paties?