Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sašaut
sašaut -šauju, -šauj, -šauj, pag. -šāvu darbības vārds; transitīvs
1.Šaujot savainot, sakropļot.
PiemēriBruņotajā sadursmē sašauti trīs nemiernieki.
  • Bruņotajā sadursmē sašauti trīs nemiernieki.
  • Vīrietim sašauts celis.
  • Mednieks sašāvis mežacūku.
1.1.Šaujot sabojāt (parasti pilnīgi).
PiemēriSašaut lidmašīnu ar pretgaisa ieročiem.
  • Sašaut lidmašīnu ar pretgaisa ieročiem.
  • Kara izpostītajā pilsētā visapkārt slejas sašauti nami.
1.2.Šaujot mērķī, iegūt (noteiktu punktu skaitu).
PiemēriSašaut 27 punktus no 30 iespējamiem.
  • Sašaut 27 punktus no 30 iespējamiem.
1.3.Šaujot trāpīt (kur).
PiemēriSašaut visus mērķus.
  • Sašaut visus mērķus.
  • No pistoles precīzi sašaut mērķi.
2.Strauji ievirzīt (parasti maizi krāsnī).
PiemēriSašaut maizes klaipus krāsnī.
  • Sašaut maizes klaipus krāsnī.
3.sarunvaloda Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
PiemēriJaunā ziņa burtiski visus sašāva.
  • Jaunā ziņa burtiski visus sašāva.