sašļukt
sašļukt -šļūku, -šļūc, -šļūk, pag. -šļuku darbības vārds; intransitīvs
1.Šļūkot savirzīties (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
PiemēriAuduma dekorācija sašļukusi, zaudējusi formu.
- Auduma dekorācija sašļukusi, zaudējusi formu.
2.Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem, dzīvniekiem); saļimt.
PiemēriKlupdama, krizdama vilkos uz priekšu, kamēr sašļuku uz soliņa.
- Klupdama, krizdama vilkos uz priekšu, kamēr sašļuku uz soliņa.
- Viņš saguma, sašļuka krēslā, galvu rokās sakampdams.
3.Zaudēt stingrumu (piem., par ķermeņa daļām).
PiemēriPleci sašļūk.
- Pleci sašļūk.
- Āda sašļukusi.
- Palielināts priekšdziedzeris neļauj pilnībā iztukšoties pārpildītam pūslim, pūšļa sieniņas sašļūk.
4.sarunvaloda Zaudēt enerģiju, dzīvesprieku.
PiemēriCiešot neveiksmes, nedrīkst sašļukt un padoties.
- Ciešot neveiksmes, nedrīkst sašļukt un padoties.
- Otrajā puslaikā mūsu sportisti sašļuka un sāka zaudēt.
- Izglītošanās uztur cilvēku formā, neļauj novecot un sašļukt.