sašļukt
sašļukt -šļūku, -šļūc, -šļūk, pag. -šļuku darbības vārds; intransitīvs
1.Šļūkot savirzīties (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
PiemēriAuduma dekorācija sašļukusi, zaudējusi formu.
2.Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem, dzīvniekiem); saļimt.
PiemēriKlupdama, krizdama vilkos uz priekšu, kamēr sašļuku uz soliņa.
3.Zaudēt stingrumu (piem., par ķermeņa daļām).
PiemēriPleci sašļūk.
4.sarunvaloda Zaudēt enerģiju, dzīvesprieku.
PiemēriCiešot neveiksmes, nedrīkst sašļukt un padoties.