Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sašņaukt
sašņaukt -šņaucu, -šņauc, -šņauc, pag. -šņaucu transitīvs, darbības vārds
Šņaucot (degunu), padarīt (ko) viscaur slapju, arī netīru; piešņaukt.
PiemēriSašņaukts kabatlakats.