mirre
mirre lietvārds; sieviešu dzimte
1.Neliels balzamkoku dzimtas dzeloņains koks (Āfrikā), no kura iegūst aromātiskus sveķus.
Stabili vārdu savienojumiMirru ģints.
1.1.formā: daudzskaitlis Šā koka aromātiski sveķi, ko izmanto, piemēram, kvēpināšanai reliģiskās ceremonijās.
PiemēriCeļus trīs gudrajie loka, Vīraks mests, mirres un zelts.
Cilme:No grieķu myrrha, kam pamatā arābu murr ‘rūgts’.