mirt
mirt mirstu, mirsti, mirst, pag. miru darbības vārds; intransitīvs
1.Bioloģiski beigt eksistēt, funkcionēt.
PiemēriMirt pēc ilgstošas slimības.
- Mirt pēc ilgstošas slimības.
- Viņa mira pēkšņi.
- Mirt no sirds mazspējas.
- Mirt sirmā vecumā.
- Mirt dabiskā nāvē.
- Viņa vecāki ir miruši.
Stabili vārdu savienojumiMirušās šūnas.
- Mirušās šūnas — šūnas, kas vairs nepiedalās dzīvības procesu norisē.
1.1.poētiska stilistiskā nokrāsa Bioloģiski beigt eksistēt (par augiem, dzīvniekiem).
PiemēriSalnā mirst rozes.
- Salnā mirst rozes.
- Zirgi nesprāgst. Zirgi mirst, un viņu acis ir pilnas ciešanu un sāpju.
1.3.pārnestā nozīmē Kļūt neapdzīvotam, tukšam.
PiemēriMirusī pilsēta.
- Mirusī pilsēta.
Stabili vārdu savienojumiMirdams var ēst. Mirt badā. Mirusi valoda. Mirušās dvēseles. Ne dzīvs, ne miris.
- Mirdams var ēst idioma — saka par ēdienu, kas ļoti garšo.
- Mirt badā — ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
- Mirusi valoda — valoda, ko vairs neizmanto par sazināšanās līdzekli.
- Mirušās dvēseles — cilvēki, kas fiktīvi skaitās (kaut kur).
- Ne dzīvs, ne miris idioma — 1. Saka par cilvēku, kas zaudējis spējas darboties, reaģēt.2. Saka par ļoti pārbijušos cilvēku.