mirte
mirte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Mūžzaļš krūms vai koks ar sīkām gludām lapām un maziem, baltiem ziediem.
PiemēriParastā mirte.
- Parastā mirte.
- Audzēt istabā mirti.
- Miršu zari.
- Miršu vainags.
Stabili vārdu savienojumiMiršu dzimta.
- Miršu dzimta taksons [Myrtaceae] — augu dzimta, kurā ietilpst kapmirtes, eikalipti u. c.
Cilme:No vācu Myrte, kam pamatā grieķu myrtos.