Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izbeigties
izbeigties 3. pers. -beidzas, pag. -beidzās darbības vārds; atgriezenisks
1.Tikt pilnīgi izlietotam; nebūt vairs krājumā.
PiemēriCukurs, milti izbeigušies.
  • Cukurs, milti izbeigušies.
  • Kafija izbeigusies.
  • Nauda ātri izbeidzās.
  • Zāles izbeigušās.
2.Tālāk neturpināties (piem., par mežu, ceļu).
PiemēriTaka meža vidū izbeidzās.
  • Taka meža vidū izbeidzās.
  • Rudzu lauks izbeidzās, un sākās pļava.
  • Upes ielokā ceļš izbeidzas.
3.Tikt pārtrauktam (par stāvokli, darbību); tikt pabeigtam.
PiemēriDraudzība izbeidzās.
  • Draudzība izbeidzās.
  • Svinības izbeidzās uz rīta pusi.
  • Dzīve pēc nāves vēl neizbeidzas.
3.1.Sasniegt beigas (par darbību, procesu).
PiemēriIzbeidzās ziema.
  • Izbeidzās ziema.
  • Produkta lietošanas termiņš izbeidzies.
  • Atvaļinājums izbeidzās.
3.2.Iestāties laikam, kad (piem., juridiskās attiecības, saistības) vairs nav spēkā.
PiemēriLīgums ar darba devēju izbeidzies.
  • Līgums ar darba devēju izbeidzies.
4.Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
PiemēriPēc upes bagarēšanas visi vēži izbeidzās.
  • Pēc upes bagarēšanas visi vēži izbeidzās.