izbeigties
izbeigties 3. pers. -beidzas, pag. -beidzās darbības vārds; atgriezenisks
1.Tikt pilnīgi izlietotam; nebūt vairs krājumā.
PiemēriCukurs, milti izbeigušies.
- Cukurs, milti izbeigušies.
- Kafija izbeigusies.
- Nauda ātri izbeidzās.
- Zāles izbeigušās.
2.Tālāk neturpināties (piem., par mežu, ceļu).
PiemēriTaka meža vidū izbeidzās.
- Taka meža vidū izbeidzās.
- Rudzu lauks izbeidzās, un sākās pļava.
- Upes ielokā ceļš izbeidzas.
3.Tikt pārtrauktam (par stāvokli, darbību); tikt pabeigtam.
PiemēriDraudzība izbeidzās.
- Draudzība izbeidzās.
- Svinības izbeidzās uz rīta pusi.
- Dzīve pēc nāves vēl neizbeidzas.
3.1.Sasniegt beigas (par darbību, procesu).
PiemēriIzbeidzās ziema.
- Izbeidzās ziema.
- Produkta lietošanas termiņš izbeidzies.
- Atvaļinājums izbeidzās.
3.2.Iestāties laikam, kad (piem., juridiskās attiecības, saistības) vairs nav spēkā.
PiemēriLīgums ar darba devēju izbeidzies.
- Līgums ar darba devēju izbeidzies.
4.Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
PiemēriPēc upes bagarēšanas visi vēži izbeidzās.
- Pēc upes bagarēšanas visi vēži izbeidzās.