izbeigties
izbeigties 3. pers. -beidzas, pag. -beidzās atgriezenisks, darbības vārds
1.Tikt pilnīgi izlietotam; nebūt vairs krājumā.
PiemēriCukurs, milti izbeigušies.
2.Tālāk neturpināties (piem., par mežu, ceļu).
PiemēriTaka meža vidū izbeidzās.
3.Tikt pārtrauktam (par stāvokli, darbību); tikt pabeigtam.
PiemēriDraudzība izbeidzās.
3.1.Sasniegt beigas (par darbību, procesu).
PiemēriIzbeidzās ziema.
3.2.Iestāties laikam, kad (piem., juridiskās attiecības, saistības) vairs nav spēkā.
PiemēriLīgums ar darba devēju izbeidzies.
4.Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
PiemēriPēc upes bagarēšanas visi vēži izbeidzās.