Paplašinātā meklēšana
Meklējam izbeigties.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (58):
- pārskriet Ātri pāriet, izbeigties.
- nozust Beigt pastāvēt, izbeigties, izzust.
- noslēgties Beigties, izbeigties.
- noskriet izbeigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- notecēt izbeigties (par iepriekš noteiktu laikposmu).
- izsīkt izbeigties (par laika posmu, mūžu).
- paiet izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pabadītam (kur, kādā veidā); aizritēt.
- noslāpt izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- nodzist izbeigties (par psihisku stāvokli).
- apklust izbeigties (par skaņām).
- izsīkt izbeigties (parasti pakāpeniski) – par darbību, norisi.
- izirt izbeigties (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
- apklust izbeigties vai ļoti samazināties (parasti par sabiedriskām parādībām).
- pieklust izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
- nozust izbeigties, izzust (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- izjukt izbeigties, izzust (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
- izkvēlot izbeigties, izzust.
- nogrimt izbeigties, izzust.
- pagaist izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
- izgaist izbeigties, pāriet.
- nomirt izbeigties, pārstāt eksistēt.
- pāriet izbeigties, pārstāt izpausties.
- pazust izbeigties, pārstāt izpausties.
- aprimt izbeigties, tikt pārtrauktam.
- pāriet izbeigties, vairs nepastāvēt.
- pārstāt izbeigties, vairs neturpināties.
- pārvērsties pelnos izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- sadegt pelnos izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- izputēt izbeigties; izzust.
- aprauties izbeigties.
- iztecēt izbeigties.
- mirt izbeigties.
- iztecēt Iztīties, izbeigties (piem., par kamolu).
- noiet Izzust, pazust; izbeigties.
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties.
- izsīkt Kļūt radoša darba nespējīgam (par cilvēku); vājināties, izbeigties (piem., par spējām, talantu).
- aprimt Kļūt vājākam, izbeigties.
- noklust Kļūt vājākam, izpausties vājāk vai izbeigties pavisam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- atkust Kūstot mazināties, izbeigties sasaluma stāvoklim.
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
- apslāpt Mazināties, kļūt vājākam; izbeigties.
- noklust Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
- izdzist Nomirt (par cilvēku); izbeigties (par dzīvību).
- nostāt Norimt, izbeigties (par parādībām dabā).
- nostāties Norimt, izbeigties (par parādībām dabā).
- izskanēt Norisināties un izbeigties.
- paiet Norisināties un izbeigties.
- norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- norimt Pakāpeniski pārstāt, arī izbeigties (par parādībām, norisēm dabā, arī sabiedrībā).
- noklust Pārstāt skanēt, izbeigties.
- pāriet Pārstāt, izbeigties.
- sadilt Pavājināties, samazināties, pakāpeniski izbeigties.
- pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, izbeigties.
- apsīkt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi u. tml.).
- apsīkt Samazināties, izzust, izbeigties (par spēku, interesi, spējām u. tml.).
- nobeigties Sasniegt savas izplatības robežu; izbeigties.
- aprauties Tikt pārtrauktam, izbeigties.
- pārtraukties Tikt pārtrauktam; izbeigties.
Piemēros nav.
izbeigties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV