Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nostāt
nostāt -stāju, -stāj, -stāj, pag. -stāju darbības vārds; intransitīvs
1.Izbeigt, pārtraukt (piem., kādu darbību) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
PiemēriBērns nevar nostāt mierā.
1.1.Apstāties, nostāties3.
PiemēriŠūpoles lēnām nostāj.
2.Norimt, izbeigties (par parādībām dabā).
PiemēriLietus nostāja tikai uz rīta pusi.