nostāties
nostāties -stājos, -stājies, -stājas, pag. -stājos darbības vārds; atgriezenisks
1.Novietoties stāvus (kur, kādā veidā).
PiemēriNostāties pie spoguļa.
- Nostāties pie spoguļa.
- Nostāties pie durvīm.
- Nostāties uz goda pjedestāla.
- Nostāties rindā pie kases.
- Nostāties klases priekšā.
- Suns nostājas blakus saimniekam.
1.1.Ieņemt kādu stāvokli.
PiemēriNostāties pamatstājā.
- Nostāties pamatstājā.
- Nostāties uz galvas.
1.2.Atrasties (kādā teksta vietā), tikt lietotam – par valodas vienībām.
PiemēriDarītāja nosaukums pie darbības vārda vajadzības izteiksmē nostājas datīvā.
- Darītāja nosaukums pie darbības vārda vajadzības izteiksmē nostājas datīvā.
2.Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
PiemēriPašvaldība šoreiz nostājās iedzīvotāju pusē.
- Pašvaldība šoreiz nostājās iedzīvotāju pusē.
- Nostāties opozīcijā.
- Nostāties pret vardarbību.
Stabili vārdu savienojumiNostāties malā. Nostāties priekšgalā.
- Nostāties malā — nepiedalīties, neiejaukties (kur).
- Nostāties priekšgalā — uzņemties vadību.
- Nostāties uz (kāda) ceļa — izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
3.formā: trešā persona Apstāties.
PiemēriAutomobilis nostājas pie luksofora.
- Automobilis nostājas pie luksofora.
- Gaidīt, kamēr vilciens nostājas pie stacijas.
- Bultiņa nostājās pie atzīmes "nulle".
3.1.Norimt, izbeigties (par parādībām dabā).
PiemēriGaidīt, kamēr nostājas lietus.
- Gaidīt, kamēr nostājas lietus.
- Lielais vējš nostājās tikai pievakarē.
4.formā: trešā persona Noslāņoties (par šķidrumu); nogulsnēties.
PiemēriPagaidīt, kamēr uzvārītā kafija nostājas.
- Pagaidīt, kamēr uzvārītā kafija nostājas.
- Sulas pudelēm apakšā nostājušās duļķes.
- Pienam pa virsu nostājies krējums.
4.1.Sakrāties, atrasties (parasti ūdens) virspusē un nenogrimt.
PiemēriUz dīķa nostājusies ziedputekšņu un gružu kārta.
- Uz dīķa nostājusies ziedputekšņu un gružu kārta.
Stabili vārdu savienojumiNostāties ceļā. Nostāties uz (savām) kājām. Uz kara takas (nostāties, iziet u. tml.).
- Nostāties ceļā idioma — kavēt, traucēt, neļaut sasniegt iecerēto.
- Nostāties uz (savām) kājām idioma — sākt patstāvīgu dzīvi; kļūt patstāvīgam.
- Uz kara takas (nostāties, iziet u. tml.) idioma — radīt konfliktu, sākt cīņu (ar kādu).