nostāvēt
nostāvēt -stāvu, -stāvi, -stāv, pag. -stāvēju darbības vārds; intransitīvs
1.Spēt noturēties stāvus.
PiemēriVecmāmiņai grūti nostāvēt kājās.
1.1.Palikt stāvot (kādā vietā, kādā veidā).
PiemēriBērns nevar ilgi nostāvēt uz vietas.
1.2.transitīvs Atrasties stāvus, stāvēt (kādu laiku).
PiemēriNostāvēt labu brīdi pie durvīm.
1.3.Spēt stāvēt, atrasties (kādā stāvoklī).
PiemēriNostāvēt uz vienas kājas.
2.formā: trešā persona Stāvēt, atrasties (kur), netiekot lietotam, izmantotam.
PiemēriKuģis visu ziemu nostāvēja ostā.
Stabili vārdu savienojumiNostāvēt dīkā.