nostiept
nostiept -stiepju, -stiep, -stiepj, pag. -stiepu darbības vārds; transitīvs
nostiepums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Stiepjot iztaisnot, arī nospriegot.
PiemēriNostiept taisni visā garumā aizkaru.
1.1.Stiepjot aizvirzīt un nostiprināt, piestiprināt (kur, pāri kam u. tml.).
PiemēriNostiept veļas auklu no viena koka līdz otram.
1.2.Izstiept taisni (rokas, kājas).
PiemēriNostiept rokas gar sāniem.
2.Ar pūlēm, grūtībām nonest lejā (ko smagu).
PiemēriNostiept kartupeļu maisu pagrabā.
3.Palēnināti, stiepti runājot, noteikt, pateikt.
Piemēri"Nuū, tēv," Ludvigs nostiepa tā gari, ar tādu kā smiekliņu..