nostiprināties
nostiprināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Refl. → nostiprināt; tikt nostiprinātam.
PiemēriIzraktā dīķa krasti ir nostiprinājušies un apauguši ar kokiem.
- Izraktā dīķa krasti ir nostiprinājušies un apauguši ar kokiem.
1.1.Kļūt spēcīgākam, stiprākam, stabilākam.
PiemēriUzņēmums uzplauka un nostiprinājās.
- Uzņēmums uzplauka un nostiprinājās.
- Koalīcija nostiprinājusies.
- Laika gaitā nostiprinājušās tradīcijas.
1.2.Kļūt dziļākam, noturīgākam.
PiemēriViņu mīlestība ar gadiem tikai nostiprinājās.
- Viņu mīlestība ar gadiem tikai nostiprinājās.
2.Izveidot sev drošu, vadošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
PiemēriNostiprināties iekarotajā zemē.
- Nostiprināties iekarotajā zemē.
2.1.Nostiprināt savas pozīcijas, nocietināties.
PiemēriNostiprināties ieņemtajās pozīcijās.
- Nostiprināties ieņemtajās pozīcijās.
- Ievirzīties ienaidnieka aizmugurē un tur nostiprināties.
3.formā: trešā persona Plaši ieviesties, tikt lietotam (par vārdiem).
PiemēriNe visi jaunvārdi nostiprinās valodā.
- Ne visi jaunvārdi nostiprinās valodā.
- Valodā nostiprinājies termins.