pierimt
pierimt -rimstu, -rimsti, -rimst, pag. -rimu intransitīvs, darbības vārds
pierimums vīriešu dzimte, lietvārds
1.formā: trešā persona Pakāpeniski kļūt vājākam, pārstāt izpausties.
PiemēriStiprais vējš sāk pierimt.
1.1.Kļūt klusākam vai apklust.
PiemēriTroksnis uz brīdi pierima.
2.Kļūt mierīgākam, rāmākam.
PiemēriIzstādē nesteidzieties, pierimstiet un ļaujieties gleznu burvībai.
2.1.formā: trešā persona Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties.
PiemēriSlimība pierimst.