izkvēlot
izkvēlot [izkvȩ̀luôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
izkvēlēt -kvēlu [-kvȩ̀lu], -kvēli, -kvēl [-kvȩ̀l], pag. -kvēlēju darbības vārds; intransitīvs
1.Kvēlot un izbeigt kvēlot.
PiemēriUgunskurā izkvēlo pēdējās ogles.
- Ugunskurā izkvēlo pēdējās ogles.
- Sveces liesmiņa lēnām izkvēloja.
- pārnestā nozīmē Virs jūras izkvēloja pēdējie saules stari.
1.1.pārnestā nozīmē Izbeigties, izzust.
PiemēriMīlestība pamazām izkvēl.
- Mīlestība pamazām izkvēl.
- Skaistums ar laiku izkvēl.