izgaist
izgaist -gaistu, -gaisti, -gaist, pag. -gaisu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Izklīst; izzust.
PiemēriVējā dūmi izgaisa.
- Vējā dūmi izgaisa.
- Mašīnas saceltie ceļa putekļi izgaisa.
- Dienai iesilstot, migla izgaist.
- Mākoņi izgaisa, un uzspīdēja saule.
- Saldā jasmīnu smarža sāka izgaist.
1.1.Kļūt (pamazām) nesaskatāmam; izzust.
PiemēriKuģa siluets pamazām izgaist jūrā.
- Kuģa siluets pamazām izgaist jūrā.
- Sārtums vaigu galos bija izgaisis.
1.2.Kļūt (arvien) klusākam, nedzirdamam; izskanēt.
PiemēriSoļi kļuva arvien klusāki, līdz izgaisa pavisam.
- Soļi kļuva arvien klusāki, līdz izgaisa pavisam.
- Dzērvju klaigas izgaisa debess tālē.
2.formā: trešā persona Izbeigties, pāriet.
PiemēriIzgaist skumjas, šaubas, bailes.
- Izgaist skumjas, šaubas, bailes.
- Dusmas bija jau izgaisušas.
- Mīlestība pārsāpēs un izgaisīs kā nebijusi.
2.1.Tikt aizmirstam.
PiemēriIzgaist no atmiņas.
- Izgaist no atmiņas.
- Sagatavotā runa bija izgaisusi no galvas.
2.2.Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā).
PiemēriDraiskums un nebēdnība acīs izgaisa.
- Draiskums un nebēdnība acīs izgaisa.
- Sirsnība skatienā izgaist.
3.Pazust.
PiemēriLīgotāji uz rīta pusi bija izgaisuši kur nu kurais.
- Līgotāji uz rīta pusi bija izgaisuši kur nu kurais.
- Pārdevējs kaut kur izgaisis.
Stabili vārdu savienojumiIzgaist kā dūmi.
- Izgaist kā dūmi idioma — saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.