izklīst
izklīst parasti dsk. pers. -klīstam, -klīstat, -klīst, pag. -klīdām, -klīdāt, -klīda darbības vārds; intransitīvs
1.Sadaloties pa vienam vai nelielās grupās, aiziet uz dažādām vietām, dažādos virzienos.
PiemēriSēņotāji izklīst pa visu mežu.
- Sēņotāji izklīst pa visu mežu.
- Makšķernieki izklīda gar upes krastu.
- Visi izklīduši kur nu kurais.
1.1.Doties uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt).
PiemēriIzauguši un izskolojušies, bērni izklīda pa pasauli.
- Izauguši un izskolojušies, bērni izklīda pa pasauli.
- Jaunie bija izklīduši meklēt laimi pilsētā.
2.formā: trešā persona Sadaloties izzust (parasti par mākoņiem, miglu).
PiemēriPret pusdienlaiku mākoņi sāka izklīst.
- Pret pusdienlaiku mākoņi sāka izklīst.
- Miglas vāli virs pļavas izklīda.
- Uzpūta vējš, un dūmi izklīda.
2.1.Izzust (par psihisku stāvokli).
PiemēriNakts izjūtas pamazām izklīst.
- Nakts izjūtas pamazām izklīst.
- Ieraugot bērnu, mātes bažas izklīda.