izkļūt
izkļūt -kļūstu, -kļūsti, -kļūst, pag. -kļuvu darbības vārds; intransitīvs
1.Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, tikt ārā (no kurienes); nonākt (kur), izvirzīties (cauri kam, caur ko).
PiemēriIzkļūt no meža, no pārpildītā autobusa.
- Izkļūt no meža, no pārpildītā autobusa.
- Izkļūt laukā no pagraba.
- Izkļūt cauri šaurajam priekšnamam.
- Izkļūt brīvībā.
1.1.Atbrīvoties, tikt vaļā (no nevēlama stāvokļa).
PiemēriIzkļūt no nepatikšanām, no neveiklas situācijas.
- Izkļūt no nepatikšanām, no neveiklas situācijas.
- Zēns izkļuva sveikā no soda.