izkodināt
izkodināt [izkuôdinât] -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
izkodinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kodinot radīt, izveidot.
PiemēriIzkodināt caurumu, robus.
1.1.joma: poligrāfija Kodinot izgatavot, izveidot, arī apstrādāt.
PiemēriIzkodināt klišeju.
2.Apstrādāt ar kodīgām vielām.
PiemēriIzkodināt dziju.