izkombinēt
izkombinēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
izkombinēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Izdomāt paņēmienu kopumu, kā iegūt, panākt (ko).
PiemēriIzkombinēt naudu iztikai.
2.Izveidot kombināciju (piem., šahā, dambretē).
PiemēriIzkombinēt vienu gājienu uz priekšu.