izkonkurēt
izkonkurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Pārspēt (kādu) konkurencē, ieņemot tā vietu.
PiemēriIzkonkurēt vietējos tirgotājus.
- Izkonkurēt vietējos tirgotājus.
- Jaunie speciālisti izkonkurēja savus sāncenšus.
- Sīkie ražotāji tika izkonkurēti.
1.1.formā: trešā persona Pārspējot (piem., kvalitātē), aizstāt (ko), ieņemt galveno vietu.
PiemēriIzkonkurēt sīkos ražotājus.
- Izkonkurēt sīkos ražotājus.
- Importa produktus izkonkurēja vietējie ražojumi.
- Sausos vīnus izkonkurēja pussaldie.