Paplašinātā meklēšana
Meklējam izkļūt.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (65):
- aizairēties Airējoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aiztikt Aizkļūt.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- izlauzties Ar bruņotu cīņu izvirzīties (cauri kam, caur ko), izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izkulties Ar grūtībām izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizmocīties Ar grūtībām, mokām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izpērties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, izkļūt (ārā).
- izsisties Ar kauju izkļūt (no kurienes), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izmocīties Ar lielām grūtībām, nopūloties izvirzīties, izkļūt (cauri kam, caur ko).
- izmānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizkulties Ar pūlēm, grūtībām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izkulties Ar pūlēm, grūtībām izkļūt, piem., no nevēlama stāvokļa.
- izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izraisīties Atbrīvoties, izkļūt (no kā).
- izsprukt Ātri, bēgšus izkļūt, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.); izvairīties (no kā).
- izbēgt Bēgot izkļūt, izsteigties, izskriet (no kurienes, kur, caur ko, cauri kam).
- izbrist Brienot izkļūt, iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- vest Būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur).
- raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas tur, nelaiž vaļā).
- ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- glābt savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
- žēlot savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
- caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesības iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
- izlaist Dot iespēju, ļaut iziet, izkļūt no kurienes, kur u. tml.
- pestīšana Glābšana, palīdzēšana (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
- pestīt Glābt, palīdzēt (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
- izglābties Izvairīties (no kā), izkļūt (no nevēlamiem apstākļiem, nepatīkama stāvokļa).
- aizkāpt Kāpjot, rāpjoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izkārpīties Kārpoties, ķepurojoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izkūņoties Kūņojoties, ķepurojoties izkļūt.
- izķepuroties Ķepurojoties, kustinot ķermeni izkļūt (no kā).
- izsprukt (sveikā) ar veselu ādu laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- izsprukt no (kāda) nagiem laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- tikt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- izkulties cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- izsprukt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- izlēkt Lecot izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izsvempties Lēni, ar grūtībām, arī neveikli izkļūt, izkāpt (no kurienes).
- izlāpīties Lietojot dažādus paņēmienus, iztikt (ar ierobežotiem līdzekļiem), izkļūt (no kādas situācijas).
- izmānīties Mānoties izkļūt no nepatīkamas situācijas.
- izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties.
- sprukas Nevēlams, sarežģīts, parasti pēkšņi radies, stāvoklis, situācija, no kura grūti izkļūt.
- stigt Pakāpeniski nonākt sliktā stāvoklī, no kura ir grūti vai neiespējami izkļūt; pakāpeniski nonākt slikta paraduma varā.
- aiz matiem izvilkt palīdzēt (kādam) izkļūt no sarežģītas situācijas, sasniegt (ko).
- izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas); izglābt.
- izšķilties Pāršķeļot apvalku, izkļūt (no olas).
- izlauzties Pārvarot šķēršļus, izkļūt, tikt ārā (no kurienes).
- izlavīties Paslepus, zagšus iziet, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izpeldēt Peldot izvirzīties (no kurienes, cauri kam, caur ko); peldot izkļūt (kur).
- izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izrāpot Rāpojot izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- iziet Rast izeju, izkļūt (no kā).
- izrausties Raušoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- krīt kā kaķis uz kājām saka par cilvēku, kas prot izkļūt no jebkuras situācijas.
- aizspiesties Spiežoties, spraucoties (kam cauri, garām) aizkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izspraukties Spraucoties izkļūt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pasprukt Sprūkot atbrīvoties, arī izkļūt (ārā no kurienes).
- ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, lai, piem., izkļūtu, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
- izmanīgs Tāds, kas veikli prot izmantot apstākļus, arī prot veikli izkļūt no sarežģītas situācijas; attapīgs, veikls.
- aiztaustīties Taustoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izeja Vieta, kas paredzēta izkļūšanai vai pa kuru var izkļūt (no kādas telpas, vietas).
- eja Vieta, pa kuru iespējams kājām iekļūt (kur) un izkļūt (no kurienes).
izkļūt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV