Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izkulties sarunvaloda
izkulties -kuļos, -kulies, -kuļas, pag. -kūlos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ar grūtībām izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzkulties ārā no purva.
  • Izkulties ārā no purva.
  • Izkulties uz ceļa.
  • Tūristi izkūlās no brikšņiem.
1.1.Ar pūlēm, grūtībām izkļūt, piem., no nevēlama stāvokļa.
PiemēriIzkulties no ķezas.
  • Izkulties no ķezas.
  • Izkulties no parādiem.
  • Izkulties cauri ar veselu ādu.
Stabili vārdu savienojumiIzkulties cauri ar veselu ādu. Izkulties no parādiem.