izkulties sarunvaloda
izkulties -kuļos, -kulies, -kuļas, pag. -kūlos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ar grūtībām izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzkulties ārā no purva.
1.1.Ar pūlēm, grūtībām izkļūt, piem., no nevēlama stāvokļa.
PiemēriIzkulties no ķezas.
Stabili vārdu savienojumiIzkulties cauri ar veselu ādu. Izkulties no parādiem.