izmocīties
izmocīties [izmuõcîtiês] -mokos, -mokies, -mokās, pag. -mocījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
PiemēriIzmocīties slimojot.
- Izmocīties slimojot.
- Izmocīties ar galvassāpēm, bezmiegu, nelabumu.
1.1.Ilgāku laiku paciest lielas grūtības.
PiemēriIzmocīties tālajā ceļā.
- Izmocīties tālajā ceļā.
1.2.Ilgāku laiku, ļoti nopūlēties; nomocīties.
PiemēriIzmocīties ar grūtu uzdevumu.
- Izmocīties ar grūtu uzdevumu.
- Izmocīties smagā darbā.
2.Ar lielām grūtībām, nopūloties izvirzīties, izkļūt (cauri kam, caur ko).
PiemēriIzmocīties cauri pārpildītam tramvaja vagonam.
- Izmocīties cauri pārpildītam tramvaja vagonam.