izmūrēt
izmūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
izmūrējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Mūrējot izveidot; uzmūrēt.
PiemēriIzmūrēt krāsni.
- Izmūrēt krāsni.
- Ēkas pamati izmūrēti no laukakmeņiem.
1.1.Mūrējot izklāt no iekšpuses (piem., ar ķieģeļiem).
PiemēriIzmūrēt dūmvadu ar ugunsdrošajiem ķieģeļiem.
- Izmūrēt dūmvadu ar ugunsdrošajiem ķieģeļiem.