iznākt
iznākt -nāku, -nāc, -nāk, pag. -nācu intransitīvs, darbības vārds
1.Nākot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriIznākt no mājas.
1.1.Atstāt (kādu vietu).
PiemēriIznākt no slimnīcas, cietuma.
1.2.Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriSaule iznāk no mākoņiem.
1.3.Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
PiemēriAutobuss jau iznācis no gala pieturas.
2.formā: trešā persona Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par priekšmetiem.
PiemēriNaglas gals iznācis ārā no dēļa.
2.1.Izdīgt, izplaukt (par augiem, to daļām).
PiemēriAsni iznākuši no zemes.
2.2.Izaugt (par zobu).
PiemēriBērnam iznākuši pirmie zobi.
3.formā: trešā persona Tikt izdotam (par grāmatām, laikrakstiem u. tml.); tikt laistam klajā.
PiemēriŽurnāls iznāk reizi mēnesī.
4.formā: trešā persona Izveidoties, kļūt (par ko).
PiemēriNo viņa dienās iznāks labs speciālists.
4.1.Tikt izveidotam, izgatavotam; būt piemērotam (kā izveidošanai, izgatavošanai).
PiemēriNo māla pikas iznāca glīta krūzīte.
5.formā: trešā persona Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
PiemēriKartupeļu iznāks visai ziemai.
5.1.Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
PiemēriKatram iznāk pa bumbierim.
5.2.Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko).
PiemēriVai no šī auduma gabala iznāks mētelis?
6.formā: trešā persona Izdoties, izveidoties (ar kādām īpašībām).
PiemēriPīrāgi iznākuši gardi.
6.1.Varēt, būt iespējamam.
PiemēriVarbūt iznāks vēl sastapties?
6.2.Notikt, realizēties.
PiemēriIznāca gluži citādi.
7.formā: trešā persona Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm).
PiemēriKlasesbiedrs iznāk man attāls radinieks.