pietikt
pietikt 3. pers. -tiek, pag. -tika darbības vārds; intransitīvs
1.Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams; būt diezgan.
PiemēriKartupeļu mums pietiks visai ziemai.
- Kartupeļu mums pietiks visai ziemai.
- Naudas, laika pietiek.
- Man pietiek ar to, kas man ir.
- Bagāts ir tas, kam pietiek.
2.kopā ar: darbības vārds, nenoteiksme Norāda, ka kādas darbības, stāvokļa sākšanās tūlīt izraisa citu darbību, stāvokli.
PiemēriPietiek tikai ienest ziedu istabā, lai tūlīt viss smaržotu.
- Pietiek tikai ienest ziedu istabā, lai tūlīt viss smaržotu.
3.Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav iespējams.
PiemēriKādā brīdī šķiet, pietiek!
- Kādā brīdī šķiet, pietiek!
- Tad nu man vienreiz pietika. Muku prom.