pietikt
pietikt 3. pers. -tiek, pag. -tika intransitīvs, darbības vārds
1.Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams; būt diezgan.
PiemēriKartupeļu mums pietiks visai ziemai.
2.kopā ar: darbības vārds, nenoteiksme Norāda, ka kādas darbības, stāvokļa sākšanās tūlīt izraisa citu darbību, stāvokli.
PiemēriPietiek tikai ienest ziedu istabā, lai tūlīt viss smaržotu.
3.Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav iespējams.
PiemēriKādā brīdī šķiet, pietiek!