pietrūkties
pietrūkties -trūkstos, -trūksties, -trūkstas, pag. -trūkos darbības vārds; atgriezenisks
1.Pēkšņi, strauji piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
PiemēriPietrūkties kājās.
- Pietrūkties kājās.
- Pietrūkties gultā sēdus.
- Suns pietrūkās un riedams aizskrēja uz vārtu pusi.
Stabili vārdu savienojumiPietrūkties no miega.
- Pietrūkties no miega — pēkšņi atmosties.
2.sarunvaloda Pietrūkt1.
PiemēriVienmēr kaut kas drusku pietrūkstas.
- Vienmēr kaut kas drusku pietrūkstas.