pieticīgs
pieticīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pieticīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
pieticīgi apstākļa vārds
pieticība lietvārds; sieviešu dzimte
pieticīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam nav augstu prasību; tāds, kas samierinās ar ko niecīgu.
PiemēriCilvēkam ir jābūt pieticīgākam, tad viņš biežāk jutīsies laimīgs.
- Cilvēkam ir jābūt pieticīgākam, tad viņš biežāk jutīsies laimīgs.
1.1.Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi apstākļi, īpaši rūpīga kopšana.
PiemēriPieticīgs augs.
- Pieticīgs augs.
- Mazprasīgs, pieticīgs dzīvnieks.
2.Vienkāršs; tāds, kurā ir tikai visnepieciešamākais.
PiemēriPieticīgs svētku galds.
- Pieticīgs svētku galds.
- Pieticīga maltīte.
- Pieticīgi dzīves apstākļi.
- Dzīvot pieticīgi.
3.Neliels, mazs.
PiemēriPieticīgs atalgojums.
- Pieticīgs atalgojums.
- Pieticīgs finansējums.